Pagaidu 2.5G tehnoloģija ieviesa efektīvu pakešu komutācijas tehnoloģiju
Mobilo tālruņu pasaulē 2.5G bezvadu tehnoloģija bija pakāpenisks, kas apvienoja otrās paaudzes ( 2G ) bezvadu tehnoloģiju un trešās paaudzes ( 3G ) bezvadu tehnoloģiju. Kamēr 2G un 3G formāli tiek definēti kā bezvadu standarti, 2.5G nav. Tas tika izveidots mārketinga nolūkos.
Kā pagaidu posms no 2G līdz 3G 2.5G redzēja dažus panākumus, kas raksturīgi 3G tīkliem, tostarp pakešu komutācijas sistēmām. Attīstība no 2G uz 3G ļāva ātrāk un lielākas jaudas datu pārraidei.
2.5G tehnoloģijas attīstība
1980. gados mobilie telefoni darbojās ar analogo 1G tehnoloģiju. Digital 2G tehnoloģija pirmo reizi kļuva pieejama 90. gadu sākumā globālajā mobilo sakaru (GSM) sistēmā. Šī tehnoloģija bija pieejama kā laika dalīšanas vairāku piekļuvi (TDMA) vai koda dalīšanas vairāku piekļuvi (CDMA). Lai gan 2G tehnoloģija ir aizstāta ar vēlākām tehnoloģijām, tā joprojām ir pieejama visā pasaulē.
Pagaidu 2.5G tehnoloģija ieviesa pakešu komutācijas tehniku, kas bija efektīvāka nekā tā priekštecis. Tās infrastruktūru varētu izmantot pēc nepieciešamības, nevis par minūti, tādējādi padarot to efektīvāku nekā 2G tehnoloģijas. Pēc tehnoloģijām 2.5 tika pievienots 2.75G, kas 1990. gadu beigās palielināja teorētisko jaudu un 3G tehnoloģiju. Galu galā sekoja 4G un 5G.
2.5G un GPRS
Termins 2.5G dažreiz tiek lietots, lai apzīmētu vispārējo pakešu radiopakalpojumu ( GPRS ), kas ir bezvadu datu standarts, ko izmanto GSM tīklos, un tas bija pirmais solis 3G tehnoloģiju attīstībā. GPRS tīkli galu galā pārveidojās uz GSM Evolution ( EDGE ) uzlaboto datu pārraides ātrumu ( EDGE ), kas ir 2.75G tehnoloģiju stūrakmens - vēl viens papildu paātrinājums, kas nav bezvadu standarts.